Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja

Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja

Gaismas ziedi

„Kastanis glabā zaļos cerību asnus uz brūni pelēkās zemes, un savas sirds gaišuma visbaltākās ziedu sveces glabā miglai un dzelošai ziemai. Tikai tā var pārvarēt tumsu - stādot cerību asnus un starojot mīlestībā.”

Šogad, Rugāju jauktais koris uzsāk savu jubilejas 55. sezonu un nemainīgi, šo visu laiku, kori vada diriģents Pēteris Sudarovs. „Ir pagājuši 55 gadi kopš esmu kopā ar Rugāju kori, taču šķiet, ka tik daudz nemaz nevar būt. Laikam tāpēc, ka dziedātāji nāk bez lielas piespiešanās, bez lielas piepūles! Nāk, jo grib dziedāt. Koris pastāv tāpēc, ka mums ir daudz gaišuma, enerģijas un labestības pilnu cilvēku,” pārliecināts diriģents.

„Tiekamies kastaņu rudenī” – ar šo aicinājumu, šī gada Lāčplēša dienas vakarā, Rugāju tautas namā pulcējās Rugāju jauktā kora draugi, kādreizējie dziedātāji, atbalstītāji un ikviens, kam svarīga un mīļa ir kora dziesma. Dalīties ar labiem vārdiem, atmiņām, dalīties ar vasaru, ieliekot viens otram plaukstā pa kādam kastanim, jo tieši kastanis apliecina draudzības un uzticības spēku, aicināja pasākuma vadītāji Agita Kukurāne un Eduards Stalidzāns. Kastanis pavasarī uzzied ar baltām ziedu svecēm, tāpēc par godu nozīmīgajai jubilejai, kopīgi tika veidots gaismas koks – izsakot atmiņas un vēlējumus, vakara gaitā koks uzplauka ar košiem sveču gaismas ziediem.

Kopā dziedāt arī Latvijas simtgadē

Vienu no pirmajiem gaismas ziediem iededzināja Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine: ”Šie 55 gadi aizsteigušies caur mūsu Vārnienes līkločiem. Ir izdziedāts milzum daudz dziesmu, kurās skanējis prieks, dziesmas brīdī dažkārt notraukta asara, bet tieši dziesma ir tā, kas vadījusi jūs cauri šiem dziesmotajiem gadiem. Tagad skatoties uz Rugāju jaukto kori, es redzu, ka ir izaugusi jauna paaudze. Pateicoties jums, arī jūsu bērnos ir ielikta dziesmas mīlestība. Un gluži tāpat kā brūnais kastanis silda mūsu plaukstu, tā arī kora dziedātās dziesmas silda mūsu dvēseli. Lāčplēša dienā domājam par savu identitāti, par savām vērtībām, un jāsaka, ka koris ir mūsu novada kultūras dzīves svarīga sastāvdaļa. Jūs esat iznesuši Rugāju vārdu koru skatēs, dziedājuši Dziesmu svētkos. Mana klusa cerība ir, lai mums visiem kopā izdodas sagaidīt Latvijas simtgades svētkus un dziedāt vienā veselumā,” vēlēja S. Kapteine.

Garīgie dziedājumi iedvesmo

Rugāju jauktais koris aktīvi koncertē arī Dievnamos, iepriecinot to apmeklētājus ar garīgā repertuāra dziesmām. „Kad sākām dziedāt baznīcās, kora kolektīvā tika ienests gaišums, jo garīgie dziedājumi ļoti iedvesmo. Un, ja sāka šķist, ka kaut kas nav tā kā vajag, tad pienākot svētku brīdim, kad jādzied baznīcā, redzēju kā koris it kā atdzīvojas,” pastāstīja P. Sudarovs. Ilgākā sadarbība, Rugāju jauktajam korim, ir ar Rugāju Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds Romas katoļu baznīcu. Ar savu klātbūtni, jubilejas pasākumu, pagodināja arī prāvests Alberts Budže, sacīdams, ka ar šo kori viņš ir kopā gan Ziemassvētkos, gan Lieldienās, gan Vasarsvētkos, gan citos īpašos brīžos. Prāvests, koristiem un vadītājam, vēlēja Dieva svētību turpmākajās gaitās un kora darbībā.

Savukārt Augustovas svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcas prāvests Oļģerts Misjūns savā uzrunā pastāstīja, ka baznīcā kora dziesmām ir patīkams skanējums un tas palīdz arī atnākušajiem dziedāt līdzi. „Man patīk, ka diriģents savā vecumā nežēlojas par dzīvi un nepadodas.” Prāvests korim dāvināja svētbildes, kurās redzams Žēlsirdīgais Jēzus.

Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis atzina, ka vienmēr, kad Rugāju koris uzstājies Balvu baznīcā, tas ir bijis ar labu atdevi un kvalitatīvi. „Tas ir labs rādītājs tam, ka koris ir skolots, audzināts un skanīgs. Mūsu himna „Dievs svētī Latviju” ir mūsu lūgšana. Kad dziedam DIEVS, mēs zinām, ka viņš ir pilnība, jo devis mums visu, arī balsi. Kad izdziedam SVĒTĪ, tad zinām, ka tā ir lūgšana par mums, par mūsu novadu, ģimeni un tautu. Un tad, ka dziedam LATVIJU – tad pārņem tādas mazas tirpiņas, jo tā ir mūsu Latvija un tā, lai vienmēr būtu. ” Korim mācītājs vēlēja nezūdošus dziedātājus un 55 gadus reizināt ar divi un vairāk.

Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās!

Eiropas senioru deju kopas „Tonuss” pārstāves, Rugāju kori sveica ar dziesmu un zināja teikt, ka būt korī, lai arī nav viegli, tomēr ļoti skaisti. „Šeit mēs nevaram runāt par kastaņiem, jo ir jārunā par ozoliem. Rugāju kora diriģents mums ir viens varens un stiprs latviešu ozols, kas visus šos gadus ir noturējies kori kopā un vedis pretī dziesmai,” teica Rasma Zuša.

Ielikt savu svecīti gaismas kokā tika aicināta arī Rita Krēmere, kura atzina, ka šis svētku brīdis it tik pat saviļņojošs, cik brīdis, kad 2008. gadā pašvaldības lietu komisija pieņēma gala lēmumu un tika izveidots arī Rugāju novads. „Domājām, kā būtu labāk – pievienoties kādam novadam vai būt pašiem par sevi. Kad braucām no Rīgas un es saņēmu daudz pateicības zvanu, tad sapratu, ka iedzīvotāji gribēja dzīvot savā novadā. Taču, kad koris pie pagasta ēkas sagaidīja ar dziesmu „Mazs bij tēva novadiņis”, tad zināju, ka viss ir pareizi. Koris ir viskuplākais pašdarbības kolektīvs, un visos Dziesmu svētku gājienos ar patiesu lepnumu esmu gājusi kopā ar viņiem. Šodien kora priekšā jānoliec galva, jo jūs esat spēks!” pārliecināta R. Krēmere.

„Ja Rīgai un Latvijai ir maestro Raimonds Pauls, tad Rugājiem ir maestro Pēteris Sudarovs!” tā savā uzrunā teica kādreizējās kora dziedātājas Maija Blauma un Zinaida Feldmane. „Ar kori esmu saistīta gandrīz 30 gadus un zinu, cik daudz spēka prasa, lai kori saturētu kopā. Taču tas spēks noturēties vienmēr ir atrasts. Atceros, ka vislielākais dziedātāju skaists Rugāju korī ir bijis 70, taču tad arī vidusskola ņēma dalību dziedāšanā,” pastīja M. Blauma. Taču Z. Feldmane Rugāju korī dziedāja 36 gadus un kopā ar kori pabijusi 12 Dziesmu svētkos. „Tā ir milzīga bagātība, ko cilvēks var gūt piedaloties šādos pasākumos. Protams, viegli tas nav – vajadzīga izturība, pacietība, uzņēmība. Atceros, kā kādreiz VEF kultūras pilī dziedājām dziesmu „Gaismas pils” – cik tas bija skaisti! Un arī mūsu kora diriģents ir ļoti labs vadītājs un džentelmenis, jo kurš vēl atļautos savas bijušās un nu jau sirmās dziedātājas sveikt jubilejās! ” smaidot noteica Z. Feldmane.

Vieni no svarīgākajiem kora draugiem, ar kuriem kopā aizvadīts milzum daudz skaistu pasākumu un kopīgu svētku dziesmai ir Rugāju novada kultūras nodaļa un vadītāja Gunta Grigāne. 1996. gada 18. augustā, pēc G. Grigānes iniciatīvas tika atzīmēta pirmā korim nozīmīgā jubileja - 35. gadi. Kopš tā laikā, ik pēc pieciem gadiem tiek atzīmētas Rugāju jauktā kora jubilejas. Arī šoreiz, kultūras nodaļas darbinieki bija parūpējušies par to, lai gan esošie, gan kādreizējie kora dziedātāji un vadītājs savos svētkos justos īpaši. Tika sagatavotas 55 gadu jubilejai veltītas nozīmītes, īpašās jubilejas krūzes, kā arī tika pasniegti pateicības raksti koristiem un diriģentam no kultūras nodaļas.

Uz jubileju bija ieradušies arī Rugāju kora draugi – Tilžas sieviešu koris, Baltinavas novada jauktais koris un Ļaudonas pagasta jauktais koris „Lai top!”. Draugu pulkā ir arī Aija Ikstena un Judīte Pasikova, kuras korim veltīja dziesmu, kā arī tuvākie kaimiņi, kuri dāvinot vēja zvanus vēlēja, lai arī kādi vēji pūstu, balsīm jābūt skanīgām, Rugāju novada vidusskolas kolektīvs.

Taču koris bija parūpējies par pārsteigumu savam diriģentam, izpildot dziesmas „Kastaņu rudenī” (autore Agita Kukurāne) pirmatskaņojumu. Dziesma veltīta siltumam, draudzībai un uzticībai, kas 55 gadu garumā mājo un mājos arī turpmāk Rugāju kora dziedātāju un diriģenta sirdīs.


Teksts, foto: Agrita Luža

Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 0Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 1Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 2Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 3Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 4Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 5Aizvadīta Rugāju jauktā kora 55 gadu jubileja 6